Kāds labums no meditācijas

Meditācija ir kas tāds, par ko ir dzirdējuši daudzi, taču ne visi to ir pamēģinājuši. Tas vai cilvēki pamēģina meditēt vai nē ir atkarīgs no katra individuāli – daudzi vienkārši nedomā, ka no meditācijas ir kāda jēga, un ka tā ir tikai laika izšķiešana. Daudziem arī vienkārši ikdienā nav laika par ko tādu vispār domāt. Taču meditācijas ir dažāda veida, ne tikai tādas, kur ir jāsēž klusumā un jākoncentrējas uz kaut ko. Ir arī tādi meditācijas veidi, kurus ir visai viegli iekļaut ikdienā, arī pārāk nemainot ierasto dienas ritmu. Praktiski jebkādu ikdienas darbu var darīt arī meditatīvi, piemēram, mazgāt traukus, gludināt veļu vai klausīties mūziku. Lai tā nebūtu vienkārši trauku mazgāšana, bet gan meditatīva darbība, atliek pilnībā koncentrēties uz to, ko tu dari. Tātad, ir nevis vienkārši jāmazgā trauki, domājot par citiem darbiem kas jāizdara vai ko citu, bet jākoncentrējas uz pašu trauku mazgāšanu – jādomā tikai par to. Tādējādi tu atbrīvosi prātu un nedomāsi par citām lietām. Parastā meditācijā ir jācenšas nedomāt vispār par neko, taču tas ir grūti, jo visu laiku pa galvu šaudās daudz dažādu domu. Tāpēc šādas meditatīvas darbības ir ļoti noderīgas. Galu galā – trauki ir jāmazgā tik un tā, tāpēc var apvienot pienākumu ar vēl ko lietderīgu. Tādējādi nebūs jāizbrīvē speciāls brīvais laiks meditācijai. Tā var darīt arī tie, kuriem nav pieredze ar meditāciju. Ja ik pa laikam ikdienā centīsies kādu ierasto darbu padarīt meditatīvi, tad pēc kāda laika tas būs daudz vienkāršāk – nedomāt ne par ko un atbrīvot prātu. Tad varēs izmēģināt arī klasisko meditāciju klusumā, kur jāatbrīvojas no domām un jāattīra prāts – tas būs vieglāk, ja būs jau iepriekšēji treniņi. Prāts ir jātrenē līdzīgi kā ķermenis – jo biežāk trenēsies, jo vieglāk izdosies paveikt to, kas nepieciešams. Taču kāda īsti jēga no šādiem prāta treniņiem un meditācijas? Meditācijas mērķis ir tas, lai mūsu prātu pārņem miers, kā arī ar to regulāri nodarbojoties var arī pamainīties pasaules uztvere. Bet prāta miers ir vajadzīgs ikvienam no mums – arī prātam ir nepieciešama atpūta, jo kad, lai tas dabīgi atpūšas, ja mūsu ikdiena ir tik aizņemta? Arī guļot prāts ne vienmēr var pilnvērtīgi atpūsties, īpaši, kad redzam satraucošus sapņus. Protams arī ķermeņa sasprindzinājumi bieži vien rodas tāpēc, ka prāts ir pārņemts ar simtiem lietu un domu, tāpēc loģiski, ka mūsu ķermenis ir saspringtā stāvoklī, kas nav pārāk veselīgi. Meditācija palīdz atslābināt ne tikai prātu, bet arī ķermeni. Patiesībā ar meditāciju vajadzētu nodarboties visiem – cik nu laiks atļauj. Ja laika tam galīgi nav, tad to vajadzētu izbrīvēt, jo veselība tomēr ir ļoti, ļoti svarīga. Par to labāk rūpēties laicīgi ar salīdzinoši vienkāršām metodēm, nevis gaidīt tādu brīdi, kad tajā būs jāiegulda gan laiks, gan nauda. Ar meditācijas palīdzību tu vari patiesi rūpēties par sevi un savu labsajūtu. Ja tu labi jutīsies (gan fiziski, gan garīgi), tad arī ikdienas darbi ies daudz raitāk un patīkamāk. Ja tomēr nav ticība, ka meditācija spēs palīdzēt, tad atliek tikai pamēģināt. Protams, nevar gaidīt, ka pēc viena mēģinājuma prāts un ķermenis būs pilnībā atslābinājies. Ir jāpaiet kādam laikam un regulārai meditācijas praktizēšanai, lai varētu pamanīt pirmos rezultātus un izmaiņas.