Interesanti meditācijas veidi

Par tādu lietu kā meditācija ir dzirdējuši daudzi, taču pirmās asociācijas parasti rodas ar tādu klasiskā veida meditāciju. Iedziļinoties meditācijas pasaulē, izrādās, ka ir diezgan daudz dažādu meditācijas paveidu. Varbūt tāda tipiskā meditācija var likties neinteresanta, tāpēc var pamēģināt ko savādāku un, iespējams, interesantāku. Pārsvarā meditācija notiek telpās, taču tas nebūt nav obligāts nosacījums. Ja ir tāda iespēja, tad to var darīt arī ārā. Vēlams gan ne pašā pilsētas centrā, kur ir trokšņains un ne pārāk tīrs gaiss. Ja ir iespēja, tad jāatrod vieta, kur tuvumā nav nekādas mājas vai citas celtnes – tikai daba. Jābūt tādai apkārtnei, kur debesis ir pilnībā saredzamas. Tad jānostājas vai jāapsēžas ērtā pozā un jāiztēlojas, ka arī pakausī ir acis. Ar skatienu (gan īstu, gan iedomu) ir kārtīgi jāapskata apkārtējā daba un debesis – jāuzņem to enerģija sevī. Tādējādi vajadzētu rasties sajūtai, ka saplūsti ar debesīm un apkārtējo dabu. Šādā veidā var ļoti labi relaksēties, ja ikdiena tiek pavadīta trokšņainā pilsētā. Būtībā šī meditācija ir diezgan līdzīga klasiskajai, taču darbība notiek ārā. Taču ir tāds meditācijas veids, kurš pat nešķiet kā meditācija, drīzāk kas līdzīgs prāta vingrinājumam. Tas ir tāds kā treniņš prātam, un it kā palīdz saglabāt skaidru prātu. Principā ir jāiztēlojas, ka skaties caur tādiem kā 2 leņķiem. Viens skats ir parastais – kā vienmēr skaties uz pasauli, bet otrs skats ir tāds kā pietuvināts skats – kā pievelkot tuvāk vai attālinot fotokameru.  Šo metodi var izmantot jebkurā brīdī, kaut vai darot visvienkāršākos darbus, piemēram, mazgājot traukus vai gatavojot ēst. Šai meditācijai nav nepieciešams pilnīgs miers un klusums, kā arī tu to vari darīt atrodoties jebkur, arī sabiedriskajā transportā vai stāvot rindā veikalā. Doma ir tāda, ka ik pa laikam ir jākoncentrējas uz sajūtām. Piemēram, gatavojot ēst, iztēlojies kāda ir sajūta, kad tomāts pieskaras tavai ādai. Pēc tam nākamajā brīdī it kā attālinies un kopā ar sajūtām ietver apkārtējo pasauli – saliec to visu kopā. Sanāk kas līdzīgs kā pamainīt perspektīvas un pievērst uzmanību sīkumiem un detaļām. Šādi darbojoties, būs vieglāk uztvert un pamanīt dažādus dzīves sīkumus, kurus ikdienas steigā palaid garām. Tad vēl ir tā saucamā pretnovecošanās meditācija. Novecošanos tā gan, diemžēl, nenovērš, taču pašsajūtu gan var uzlabot. Otrs nosaukums šai meditācijai ir So Hum. Meditācijas laikā ir mierīgi jāsēž ar aizvērtām acīm un jākoncentrējas uz elpošanu. Ieelpojot ir jādomā par vārdu So, bet izelpā – Hum. Pēc kāda laika, kad sajūti mieru, tad vari sākt pievērst uzmanību ķermenim – tam domās jāslīd pāri un jāpievērš uzmanība visām vietām, it īpaši tām, kur ir kāds saspringums. Tad ir meditācija, kura nenotiek miera stājā, bet gan ejot. To var izmēģināt, piemēram, ejot uz mājām vai tuvējo veikalu. Sākumā ir jānostājas un jākoncentrē uzmanība uz savām pēdām. Pēc tam ir jāsāk lēnām iet, visu laiku koncentrējot uzmanību uz pēdām, un to, kā svars pārvietojas no vienas kājas uz otru, jākoncentrējas uz to kā muskuļu pārmaiņus atslābst un saspringst. Būtībā ir lēnām jāstaigā, visu laiku koncentrējoties uz pēdām un iešanu. Šādi var nomierināties, ja esi kā īpaši satraukts. Katram būtu jāpamēģina vairāki meditācijas veidi, lai atrastu to, kurš patīk un sanāk vislabāk – ne visi veidi būs visiem piemēroti.