Gongu meditācija

Kā jau zināms, meditāciju veidi ir dažādi. To var praktizēt gan viens, gan grupā, gan klusumā, gan ar mūziku – kā nu kuram patīk labāk. Ne visi meditācijas veidi ir piemēroti ikvienam – katram noteikti būs kāds meditācijas veids, kurš padosies un patiks vislabāk. Viens diezgan interesants meditācijas veids ir meditācija ar gonga skaņām. To, protams, nevar praktizēt mājās (ja vien tev mājās nav gongs, jo ieraksta skaņa nebūs gluži tas pats kas ātrie kredīti uz gadu), taču arī Latvijā ir iespējams doties uz šādām meditācijas nodarbībām. Kāpēc tieši gongs? Jo tam ir tādas skaņu vibrācijas, kuras atbilst Visuma frekvencēm, kā arī tās saskan ar cilvēku organisma vibrācijām. Būtībā gonga skaņu vibrācija var atjaunot līdzsvaru cilvēka organismā. Tā kā ir svarīgas tieši šīs vibrācijas, tad loģiski, ka tikai gonga skaņas ieraksts vien nebūs pietiekams, lai šo meditāciju pilnībā izbaudītu.

Protams, arī no ieraksta skaņām būs kāds relaksējošs efekts, taču ne tāds kā īsta gonga klātbūtnē. Skaņas vibrācijas darbojas arī tad, ja mēs nekādas skaņas nedzirdam, un tas ir ļoti būtiski. Austrumos, kur dažāda veida meditācijas ir cilvēku ikdiena, gongu izmanto jau ļoti sen un dažādiem mērķiem. Taču relaksācija un dziedniecība ar gonga skaņām tiek praktizēta visu laiku, un ne tikai Austrumos, bet gan visā pasaulē. Šīs gonga skaņas ne tikai atslābina ķermeni un prātu, bet tās spēj arī uzlabot fizisko veselību. Pastāv uzskats, ka ķermeņa fiziskā veselība ir atkarīga no tā, cik brīvi dažādas enerģijas plūst cauri ķermenim (zināmāks vārds tam ir čakras). Ja kāda enerģijas plūsma tiek traucēta vai ir bloķēta, tad arī fiziski ķermenis jūtas slikti.

Ar šīm skaņu vibrācijām var atbrīvot enerģijas blokus un uzlabot šīs enerģijas plūsmas. Protams, ka tas nav nekāds brīnumlīdzeklis, un pēc šādas meditācijas gongu skaņās nevar cerēt, ka visas slimības maģiski pazudīs un viss būs vislabākajā kārtībā – tā tas gluži nenotiek. Taču kaut kādus uzlabojumus tas patiešām var dot, vai arī aizkavēt kādu slimību rašanos. Katrā ziņā tas nav nekas kaitīgs, tāpēc to noteikti var pamēģināt – tas nav sāpīgi, kā arī tas nemaksā pārāk daudz, tāpēc ikviens to var kaut reizi pamēģināt. Protams, ka lielāks efekts būs tad, ja to darīsi gana regulāri, piemēram, reizi mēnesī, jo tikai no vienas šādas reizes varbūt arī nekāda paliekoša efekta nebūs. Gongu meditācijas var būt dažādas, parasti vienas nodarbības ilgums ir aptuveni stunda.

Gonga meditācija tiek vadīta – cilvēks stāsta un ar vārdiem tevi vada un saka kas ir kad jādara, kā arī attiecīgos brīžos uzsit pa gongu. Cilvēki šajās nodarbībās atrodas guļus stāvoklī, tāpēc ir diezgan liela iespēja aizmigt. Meditācijā aizmigt nebūtu vēlams, jo ir jāsaglabā tāds pusnomoda stāvoklis, jo tieši tad ķermenis vislabāk var atjaunoties un relaksēties. Taču, ja gadās aizmigt, tad nekas traks nebūs – gan jau katrā nodarbībā ir vismaz viens cilvēks, kurš iemieg. Nav jau slikti, jo varbūt iznāk ļoti labi pagulēt – arī tas ir ļoti veselīgi un labi. Daudziem arī šķiet, ka gongu skaņas būs ļoti skaļas (un varēs, piemēram, sabīties tā vietā lai atslābinātos), taču tā tas nav – gongu skaņas ir ļoti organiskas un iederīgas. Tās noteikti rada ļoti patīkamas izjūtas visā ķermenī un prātā.

Ja tev interesē izdevīgākie paterina krediti tad iegriezies Kredits247.lv!

Padomi labai un kvalitatīvai meditācijai

Meditācija ir individuāls pasākums – katrs ar to nodarbojas sev. Ir arī grupu meditācijas, kur vairāki cilvēki reizē meditē, taču tāpat katrs relaksē pats sevi, neskatoties uz citiem cilvēkiem. Tas, cik ļoti meditācija palīdzēs ir atkarīgs no katra paša – cik nopietni tam pievēršas un cik bieži to dara. Pirmās reizes noteikti būs grūtākas, taču vēlāk kļūs vieglāk, galvenais ir nepadoties jau pašā sākumā, jo it kā šķiet, ka nekas neizdodas – ar laiku viss noteikti sanāks daudz labāk. Lai meditācija patiešām izdotos labi, un tu iegūtu no tās tik daudz cik vien var, būtu vēlams ievērot pāris lietas. Ja runājam tieši par klasisko meditāciju, tad ir svarīgi izvēlēties pareizu laiku, kad meditēt. Jāizvēlas tāds laiks, kad zini, ka tevi neviens netraucēs (protams, arī telefonu ieteicams atstāt citā istabā), kā arī ir svarīgi, lai tev tam būtu pietiekami daudz laika. Nebūt vēlams mēģināt meditēt, ja pēc kādām 10 minūtēm būs kaut kur jādodas vai kas jādara – tad arī nekas nesanāks, jo visu laiku domāsi par to, lai nenokavētu. Arī vietas izvēle ir svarīga, jo galvenais, lai izvēlētā vieta būtu klusa, un nekas nespētu novērst uzmanību. Pilsētā tas ne vienmēr ir tik viegli, jo uz ielas ir pietiekami daudz trokšņu, kas var novērst uzmanību – tad būs cītīgāk jākoncentrējas. Taču jo klusāku vietu izdosies atrast, jo mazāk iespēju, ka kaut kas novērsīs uzmanību un tādējādi iztraucēs procesu. Pēc tam, kad ir atrasta vieta, nākamais ir jāatrod pietiekami ērta poza. Nav ieteicams iekārtoties guļus pozā, jo tad ir liela iespēja, ka meditācijas vietā vienkārši aizmigsi, kas nav vajadzīgs. Vislabāk tomēr ir sēdēt, taču ir jāsēž ērtā vietā. Ja nebūs ērti, tad tas būs tas, kas novērsīs tavu uzmanību, un tu nevarēsi mierīgi nosēdēt. Tāpēc jāatrod pietiekami laba vieta un piemērota poza. Arī ar ēšanu pirms meditācijas nav vēlams aizrauties. Ja būsi tikko paēdis, tad tieši nāks miegs, kā arī vēderā var būt smaguma sajūta, kura var traucēt koncentrēties. Protams, nevajag arī meditēt neēdušam, jo tad tukšais vēders var rūkt, tādējādi atkal patraucējot. Turklāt, izsalkuma sajūta nerada komfortu. Tāpēc vislabāk meditēt vai nu pēc vieglas uzkodas vai arī kādu laiku pēc ēšanas. Lai būtu vieglāk koncentrēties uz meditāciju, pašā sākumā var izmēģināt pāris elpošanas vingrinājumus. Derēs arī paši vienkāršākie, piemēram, dziļas ieelpas un izelpas. Tas palīdzēs nomierināties un koncentrēties uz elpošanu. Ir jācenšas atslābināties, taču, ja iespējams, tad centies sejā saglabāt nelielu smaidu – tas radīs vairāk pozitīvu enerģiju. Ja esi tikai iesācējs meditācijas jomā, tad smaida uzturēšana var būt nedaudz par sarežģītu, taču laika gaitā tas notiks pats no sevis – tev par to pat nebūs jāaizdomājas. Tā kā pirms meditācijas ir nedaudz jāsagatavojas un jānoskaņojas, tad attiecīgi arī meditācijas beigām ir jābūt lēnām un mierīgām. Nevar tā uzreiz pabeigt meditāciju, atvērt acis un turpināt iesāktos darbus. Arī pēc meditācijas ir vienkārši kādu brīdi jāpasēž, jāelpo un lēnām jāatver acis – jācenšas tā kā nesteidzīgi iznirt no okeāna dzīlēm. Pārāk strauja iziešana no meditatīva stāvokļa nav vēlama – to vajag darīt maigi, lai efekts pēc tam ilgāk saglabātos. Ievērojot šos pāris pamatprincipus, meditācija izdosies daudz labāka, kā arī būs iespējams vieglāk tam koncentrēties.

Neparastās reliģijas

Mūdienu pasaulē līdzās pastāv ļoti daudz dažādas reliģijas – gan reālas, gan, ja tā var teikt, nereālas. Cilvēki ik pa laikam izdomā kaut ko visai dīvainu vai neparastu, tā ka uzrodas dažādas jaunas reliģijas vai sektas, kuras darbojas visai savdabīgi. Viena no šādām savdabīgām reliģijām ir nu jau populārā scientoloģija – tā ir populāra, jo to praktizē vairākas slavenības, piemēram, Toms Krūzs un Madonna. Taču scientoloģijas pamati ir nedaudz neparasti, jo tur tiek ietverta pārliecība par to, ka ļoti sen uz Zemes cilvēki atvesti ar kosmosa kuģi, un pēc tam ir uzspridzināta ūdeņraža bumba, kā rezultātā cilvēku organismā iekļuvušas ļaunās tetānu daļiņas. Scientologu galvenais mērķis ir atbrīvoties no šīm daļiņām. Ir tāda interesanta reliģija – psihiskās jaunības templis jeb saīsināti – TOPY. Tas radies pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados un šīs reliģijas piekritēji nodarbojas ar mākslu un maģiju. Šajā reliģijā nepastāv nekādi dievi vai dievības. Galvenā uzmanība tiek vērsta uz cilvēku smadzeņu maģiskajiem un psihiskajiem aspektiem. Būtībā to varētu saukt par tādu kā mākslinieku bohēma tipa kultu. Čehijā dibināta kustība, kas radusies 1977. gadā ar nosaukumu Visuma jeb Kosmiskās pasaules lielvalstu cilvēki ir salīdzinoši populāra visā pasaulē. Iespējams, ka tās popularitāte ir radusies tā iemesla dēļ, ka šīs kustības pamatā ir kontaktu nodibināšana ar citām planētām – vismaz tā apgalvo šīs kustības aizsācējs. Šīs kustības pārstāvji būtībā gaida, kad pēc viņiem ieradīsies kosmosa kuģi, lai viņus aizvestu uz citām planētām. Šajā kustībā tiek kopā sasaistītas trīs galvenās lietas – kristietība, ufoloģija un dažādas sazvērestības teorijas. Tad vēl pastāv tāda ļoti savdabīga baznīca, kura radusies samērā nesen – Eitanāzijas baznīca. Tā ir Amerikā radusies politiska organizācija (bet daži to varētu nosaukt par reliģiju), kas nodarbojas ar līdzsvara atjaunošanu uz Zemes. Šī baznīca izmanto dažādas modernas metodes, lai ieinteresētu cilvēkus, un par sevi pastāstītu. Šai baznīcai ir raksturīgs melnais humors un dažādas satīras – kas tāds, ko parasti reliģiskās organizācijas neizmanto un nepraktizē. Eitanāzijas baznīca bieži vien ir nonākusi konfliktā ar aktīviem kristiešiem, jo Eitanāzijas baznīca pārstāv pilnīgi pretējus uzskatus – tāpēc arī attiecīgi šad tad izceļas kāds kašķis. Kā piemēru var minēt vienu no baznīcas lozungiem – “Izglāb planētu, nogalini sevi!”. Šāds sauklis pavisam noteikti var sadusmot ikvienu kristieti (un ne tikai), jo pašnāvība daudzās ticībās tiek uzskatīta par grēku, taču šajā kultā to pat reklamē (ja tā to var nosaukt). Protams, ka tas nav domāts pavisam nopietni, šie cilvēki vienkārši kaitina citus, kā arī joko par tādām lietām, par kurām nav pieņemts jokot. Ja ar humora izjūtu viss ir kārtībā, tad šīs izdarības šķiet diezgan interesantas. Vienā brīdī diezgan populāra un dzirdēta bija Lidojošā makaronu monstra reliģija jeb pastafariānisms. Tas pirmo reizi radās nesenajā 2005.gadā ASV. Galvenā doma ir tā, ka Visumu ir radījis no spageti un gaļas bumbām veidots radījums (Lidojošais makaronu monstrs). Šai jaunajai reliģijai diezgan ātri uzradās sekotāji visā pasaulē. Piemēram, šīs reliģijas praktizētājiem ļoti simpatizē pirāti, tie esot kas līdzīgs dievišķām būtnēm. Jaunzēlandē šī reliģija arī ir atzīta par oficiālu reliģiju. Bija vēlme reģistrēt draudzi arī Latvijā, taču tas līdz galam oficiāli tomēr neizdevās. Būtībā jau visas šīs jaunās reliģijas, kas ik pa laikam parādās lielākoties ir kā tāda izklaide un tas tiek darīts tikai prieka pēc, tāpēc to nevajadzētu uztvert pārāk nopietni.

Kāds labums no meditācijas

Meditācija ir kas tāds, par ko ir dzirdējuši daudzi, taču ne visi to ir pamēģinājuši. Tas vai cilvēki pamēģina meditēt vai nē ir atkarīgs no katra individuāli – daudzi vienkārši nedomā, ka no meditācijas ir kāda jēga, un ka tā ir tikai laika izšķiešana. Daudziem arī vienkārši ikdienā nav laika par ko tādu vispār domāt. Taču meditācijas ir dažāda veida, ne tikai tādas, kur ir jāsēž klusumā un jākoncentrējas uz kaut ko. Ir arī tādi meditācijas veidi, kurus ir visai viegli iekļaut ikdienā, arī pārāk nemainot ierasto dienas ritmu. Praktiski jebkādu ikdienas darbu var darīt arī meditatīvi, piemēram, mazgāt traukus, gludināt veļu vai klausīties mūziku. Lai tā nebūtu vienkārši trauku mazgāšana, bet gan meditatīva darbība, atliek pilnībā koncentrēties uz to, ko tu dari. Tātad, ir nevis vienkārši jāmazgā trauki, domājot par citiem darbiem kas jāizdara vai ko citu, bet jākoncentrējas uz pašu trauku mazgāšanu – jādomā tikai par to. Tādējādi tu atbrīvosi prātu un nedomāsi par citām lietām. Parastā meditācijā ir jācenšas nedomāt vispār par neko, taču tas ir grūti, jo visu laiku pa galvu šaudās daudz dažādu domu. Tāpēc šādas meditatīvas darbības ir ļoti noderīgas. Galu galā – trauki ir jāmazgā tik un tā, tāpēc var apvienot pienākumu ar vēl ko lietderīgu. Tādējādi nebūs jāizbrīvē speciāls brīvais laiks meditācijai. Tā var darīt arī tie, kuriem nav pieredze ar meditāciju. Ja ik pa laikam ikdienā centīsies kādu ierasto darbu padarīt meditatīvi, tad pēc kāda laika tas būs daudz vienkāršāk – nedomāt ne par ko un atbrīvot prātu. Tad varēs izmēģināt arī klasisko meditāciju klusumā, kur jāatbrīvojas no domām un jāattīra prāts – tas būs vieglāk, ja būs jau iepriekšēji treniņi. Prāts ir jātrenē līdzīgi kā ķermenis – jo biežāk trenēsies, jo vieglāk izdosies paveikt to, kas nepieciešams. Taču kāda īsti jēga no šādiem prāta treniņiem un meditācijas? Meditācijas mērķis ir tas, lai mūsu prātu pārņem miers, kā arī ar to regulāri nodarbojoties var arī pamainīties pasaules uztvere. Bet prāta miers ir vajadzīgs ikvienam no mums – arī prātam ir nepieciešama atpūta, jo kad, lai tas dabīgi atpūšas, ja mūsu ikdiena ir tik aizņemta? Arī guļot prāts ne vienmēr var pilnvērtīgi atpūsties, īpaši, kad redzam satraucošus sapņus. Protams arī ķermeņa sasprindzinājumi bieži vien rodas tāpēc, ka prāts ir pārņemts ar simtiem lietu un domu, tāpēc loģiski, ka mūsu ķermenis ir saspringtā stāvoklī, kas nav pārāk veselīgi. Meditācija palīdz atslābināt ne tikai prātu, bet arī ķermeni. Patiesībā ar meditāciju vajadzētu nodarboties visiem – cik nu laiks atļauj. Ja laika tam galīgi nav, tad to vajadzētu izbrīvēt, jo veselība tomēr ir ļoti, ļoti svarīga. Par to labāk rūpēties laicīgi ar salīdzinoši vienkāršām metodēm, nevis gaidīt tādu brīdi, kad tajā būs jāiegulda gan laiks, gan nauda. Ar meditācijas palīdzību tu vari patiesi rūpēties par sevi un savu labsajūtu. Ja tu labi jutīsies (gan fiziski, gan garīgi), tad arī ikdienas darbi ies daudz raitāk un patīkamāk. Ja tomēr nav ticība, ka meditācija spēs palīdzēt, tad atliek tikai pamēģināt. Protams, nevar gaidīt, ka pēc viena mēģinājuma prāts un ķermenis būs pilnībā atslābinājies. Ir jāpaiet kādam laikam un regulārai meditācijas praktizēšanai, lai varētu pamanīt pirmos rezultātus un izmaiņas.

Interesanti meditācijas veidi

Par tādu lietu kā meditācija ir dzirdējuši daudzi, taču pirmās asociācijas parasti rodas ar tādu klasiskā veida meditāciju. Iedziļinoties meditācijas pasaulē, izrādās, ka ir diezgan daudz dažādu meditācijas paveidu. Varbūt tāda tipiskā meditācija var likties neinteresanta, tāpēc var pamēģināt ko savādāku un, iespējams, interesantāku. Pārsvarā meditācija notiek telpās, taču tas nebūt nav obligāts nosacījums. Ja ir tāda iespēja, tad to var darīt arī ārā. Vēlams gan ne pašā pilsētas centrā, kur ir trokšņains un ne pārāk tīrs gaiss. Ja ir iespēja, tad jāatrod vieta, kur tuvumā nav nekādas mājas vai citas celtnes – tikai daba. Jābūt tādai apkārtnei, kur debesis ir pilnībā saredzamas. Tad jānostājas vai jāapsēžas ērtā pozā un jāiztēlojas, ka arī pakausī ir acis. Ar skatienu (gan īstu, gan iedomu) ir kārtīgi jāapskata apkārtējā daba un debesis – jāuzņem to enerģija sevī. Tādējādi vajadzētu rasties sajūtai, ka saplūsti ar debesīm un apkārtējo dabu. Šādā veidā var ļoti labi relaksēties, ja ikdiena tiek pavadīta trokšņainā pilsētā. Būtībā šī meditācija ir diezgan līdzīga klasiskajai, taču darbība notiek ārā. Taču ir tāds meditācijas veids, kurš pat nešķiet kā meditācija, drīzāk kas līdzīgs prāta vingrinājumam. Tas ir tāds kā treniņš prātam, un it kā palīdz saglabāt skaidru prātu. Principā ir jāiztēlojas, ka skaties caur tādiem kā 2 leņķiem. Viens skats ir parastais – kā vienmēr skaties uz pasauli, bet otrs skats ir tāds kā pietuvināts skats – kā pievelkot tuvāk vai attālinot fotokameru.  Šo metodi var izmantot jebkurā brīdī, kaut vai darot visvienkāršākos darbus, piemēram, mazgājot traukus vai gatavojot ēst. Šai meditācijai nav nepieciešams pilnīgs miers un klusums, kā arī tu to vari darīt atrodoties jebkur, arī sabiedriskajā transportā vai stāvot rindā veikalā. Doma ir tāda, ka ik pa laikam ir jākoncentrējas uz sajūtām. Piemēram, gatavojot ēst, iztēlojies kāda ir sajūta, kad tomāts pieskaras tavai ādai. Pēc tam nākamajā brīdī it kā attālinies un kopā ar sajūtām ietver apkārtējo pasauli – saliec to visu kopā. Sanāk kas līdzīgs kā pamainīt perspektīvas un pievērst uzmanību sīkumiem un detaļām. Šādi darbojoties, būs vieglāk uztvert un pamanīt dažādus dzīves sīkumus, kurus ikdienas steigā palaid garām. Tad vēl ir tā saucamā pretnovecošanās meditācija. Novecošanos tā gan, diemžēl, nenovērš, taču pašsajūtu gan var uzlabot. Otrs nosaukums šai meditācijai ir So Hum. Meditācijas laikā ir mierīgi jāsēž ar aizvērtām acīm un jākoncentrējas uz elpošanu. Ieelpojot ir jādomā par vārdu So, bet izelpā – Hum. Pēc kāda laika, kad sajūti mieru, tad vari sākt pievērst uzmanību ķermenim – tam domās jāslīd pāri un jāpievērš uzmanība visām vietām, it īpaši tām, kur ir kāds saspringums. Tad ir meditācija, kura nenotiek miera stājā, bet gan ejot. To var izmēģināt, piemēram, ejot uz mājām vai tuvējo veikalu. Sākumā ir jānostājas un jākoncentrē uzmanība uz savām pēdām. Pēc tam ir jāsāk lēnām iet, visu laiku koncentrējot uzmanību uz pēdām, un to, kā svars pārvietojas no vienas kājas uz otru, jākoncentrējas uz to kā muskuļu pārmaiņus atslābst un saspringst. Būtībā ir lēnām jāstaigā, visu laiku koncentrējoties uz pēdām un iešanu. Šādi var nomierināties, ja esi kā īpaši satraukts. Katram būtu jāpamēģina vairāki meditācijas veidi, lai atrastu to, kurš patīk un sanāk vislabāk – ne visi veidi būs visiem piemēroti.